Resursu sadalījums: Ķīna kontrolē 92% no globālās samārija oksīda ražošanas jaudas (Ziemeļķīnas retzemju ražošana 2025. gadā sasniedza 1870 tonnas).
Cenu tendence: vidējā cena Q 2 2025 bija 480 000 juaņu/tonnu, kas ir par 135% vairāk nekā 2021 (sakarā ar Mjanmas rūdas importa samazinājumu par 27%).
Tehniskie šķēršļi: Augsta - Purity Sm₂o₃ (lielāka vai vienāda ar 4N) nepieciešama divkārša attīrīšana, izmantojot šķīdinātāju ekstrakciju un jonu apmaiņu, un Japānas uzņēmumam Hitachi metāliem ir galvenie patenti.
Pārstrāde: Samarium -- atgūšanas ātrums ir sasniedzis 91,6% (Gem Technology baltais papīrs).
Samarija oksīda stratēģiskā vērtība turpina palielināties, attīstot - malu tehnoloģiju. Paredzams, ka līdz 2030. gadam, ko veicina kodolenerģijas jaudas (IAEA dati) pieaugums par 6,8% gadā un pieprasījums pēc kvantu skaitļošanas aparatūras, līdz 2030. gadam globālais patēriņš pārsniegs 4200 tonnas. Pašreizējie tehnoloģiskie pētījumi koncentrējas uz: 1) neitronu absorbcijas efektivitātes uzlabošanu (attīstot SM/Eu/GD kompozītu oksīdus); 2) magnēta starojuma pretestības optimizēšana; un 3) zemu - izmaksu pārstrādes procesu komercializēšana. Šī materiāla veiktspējas attīstība dziļi ietekmēs nākamo - ģenerēšanas kodolreaktoru, dziļas kosmosa izpētes aprīkojuma un kvantu ierīču attīstību.